|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Kādas pasakas beigas
 
Nāc nu, draudziņ, mēģināšu labot to kļūdu Ko pieļāvu jau pirms simts un trīsdesmit gadiem Nodzēris esmu es sen savu trūcīgo būdu Tā nu te mājoju pamestā šķūnī pie radiem Sēdies uz darba galda un nedīdīes strauji Darbs, kas man jāpaveic, atbildīgs ir un smalks Savu ķermeņa pagali apgriezt otrādi ļauji Laikam tomēr acu gaismai jāiedzer vīna malks Darbs paveikts, un deguns vairs neduras acīs Vienīgi papīra bikšeles vajadzēs darīt tev jaunas Un piesargies melot – jo briesmas tie nesīs Dzīvo nu godam, lai tevi nevajā valodas ļaunas Aiziet cilvēciņš pasaulē, koka tupelēm grabot Vēl viens pasaku varonis zudis, nedaudz gan žēl Lai ar cik grūti savas kļūdas atdzīt un labot Turpini savu ceļu, kamēr kas virzienu norāda vēl 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||