pozitīvs

autors: rentgenaparaats [dzejoļi]

Nolijušie koku zari
man gar acīm slīd
Abās pusēs tā
un es pa vidu
Rasas lāses dziedina
Tik daudz to brūču
Kā dzeltenu pienenes ziediņu
Ņemšu un plūkšu to
kas man trūcis.

Sēdēšu vienatnē
skatīšos
Rapšu laukā es
iegulšos
Ar sapņiem a rgaisu
tad dalīšos
Kad dzeltena mugura būs
Par to pasmiešos

Ļaujot lietuslāsēm
sevi dziedināt
Smiešos kā zaķīši kāpostus dievina
Iedomāšos
magones sarkanās
Īstas. Īstas. Ne vien iedomas.

Atgriezīšos es pa vidu
Kur gar acīm
nolijuši zari slīd
Dzīst. Brūces dzīst
Skumjas mani vairs nepazīst.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2012-01-04 20:55
Tā vasarīgi!
Plaanpraatinjsh	2012-01-04 21:00
Rapšu laukā gan neesmu gulējis un tās izjūtas nepazīstu.
lauvene4	2012-01-04 22:20
nelaid skumjas klāt gan! laid prieku! kā dzeltenu pienenes ziediņu, ka sarkanu magones svārciņu...:)
beat	2012-01-04 22:24
brūces dzīst vienmēr, tikai ar laiku..
365diena	2012-01-04 22:29
šeit ir laba vieta dzejai - daudzus tā uzrunā, lai arī katru citādāk, bet uzrunā...
beatriche__	2012-01-05 11:34
Izlasīju un smaidu, pat tāds bērnišķīgi jauks savā ziņā.:)Mazliet pietrūkst slīpējums.
beatriche__	2012-01-05 11:34
Izlasīju un smaidu, pat tāds bērnišķīgi jauks savā ziņā.:)Mazliet pietrūkst slīpējums.
klusaisMiileetaajs	2012-01-05 12:03
Vai tikai tu nemācies Bulduru tehnikumā, ko?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!