Daudz tādu brīžu.

autors: Raivis17 [dzejoļi]

Nāk brīdis grūts , pat elpa smok,
Kad rūgtums piejaucas maizei,
Un tevi aicina kāds,
Un ārā tevi sauc,
Un ceļos neparastajos
Tu aizej.

Lai arī kājas tev strieg
Tu zini tik vienu -
Cik ātri tomēr sapņi drūp.
Cik viegli noskaldās laime.

Un tikai rasaini pirksti tevi aizskar,
Un paliec tu rāms un tukšs-
Iztukšots.
Tu zini tik vienu-
Daudz tādu brīžu tev jāpārvar būs,
Daudz tādu baļku vēl priekšā tev būs.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2012-01-04 20:11
kd elpa smok, shai jaataisa cii pii aar (ABR- cardio-pulmonary resuscitation) ruugtums maizee, rodas no nekvalitatiiviem miUtiem. naU jaajauc taadi miUti, ja reiz ruuKti. parj strRiegiem- neko nezinu. laikam jauna kukainju suga. :D rasaino piUkstu lieta, vislabaakie eksperti buus pirmspendzhas onkas, kurjiem shitaa sheeze biezhi gadaas. :) a , vot, rokas, jaamazgaa. iipashi peec aprasoshanas proceduurjas! a baĻka, eto vaaŠe kruta. liela?! klau, ta jau moŠ kubuls, ne baĻka?! :D
Plaanpraatinjsh	2012-01-04 20:58
Otrā rītā kādreiz ir bijusi vēl trakāka sajūta(pēc svētkiem).

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!