Šurp, grāmatas, pie manis nāciet!

Šurp, grāmatas, pie manis nāciet!
Es gribu atkal skolā iet!
Man jaunas gudrības un prasmes māciet -
Kā jūtu matricas ar prāta integrāļiem siet!

Aiz loga noskan pirmais zvans,
Sāk tikšķēt, pulsēt kompjūteris mans
Ar skolotājas aizrautīgo balsi vienā ritmā
Un pārvērš saules zaķīšus uz viņas krūšu izgriezuma algoritmā!

Jau stunda pašā vidū kulminācijai tik tuvu klāt -
Kad pēkšņi mani sauc pie tāfeles par integrāļiem parunāt!
Ar straujiem sirdspukstiem caur piesarkušām ausīm šalkojot un dunot
Līdz tāfelei kā klupdams krizdams steidzos aizklunkurot!

Jel, matricas, nu glābiet mani saprast integrāļu virkni
Un aizgaiņāt no kompjūtera monitora skolotājas artistisko plikni!
Starp grāmatām, kas skolassomā līdzpaņemtas tika,
Bij jābūt taču arī kādai, kurā būtu eksaktika plika...

Bet man, ak vai, tik humanitārs piesitiens ir līdzi ņemts -
Nu integrēti kailam man pie tāfeles ir stāvēt lemts...