Pazudusī

kad vasara čāpo uz rudens pusi
man viņa ir pazudusi…
pēdējo reizi redzēta esot
pa Pleskavas šoseju
grāmatas nesot
tai cirtainie mati bijuši vaļā
pati dziedājusi nebalsī skaļā

uz policiju
slimnīcu
morgu
es zvanu
kāds liktenis ķēris
draudzeni manu?

skapī atrodu smaidu drūmāko
pie greizā spoguļa pielaikoju to
ērtākās kurpes nospodrinu
tālu būs jāstaigā –
noteikti zinu
nav miera
ne saskaņas dvēselē
atradīšu viņu dzīvu
vai nē…

jau kuru rītu meklēt to eju
vai neesiet manījuši klīstam
kaut kur skaisto latviešu dzeju?