|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | MONTEKRISTO SONETS
 
Kā gribētu lai saule spīd,ne lītu lietus, nepazītu bēdas-..tikai priekus. Gultā gulēt gribētu,ne nārās, un ostīt katliņu,kurš jautri vārās. Guļu, kājas sacēlis pret griestiem, galvā raibas domas briestin briest man. "Štukoju" kā sargam pārgriezt rīkli, paķert atslēgas,un paņemt"vīli" Bet pēc dabas esmu mierīgs-ļoti mierīgs asinis-...tas ir priekš manis kaut kas riebīgs! Tādēļ atmetu es šādu plānu. nospļaujos-un apgriežos uz otru sānu. Bēdīgs lūkojos es vecā grīdā, tur ,pa dēļiem,peles šurpu turpu skraidā. Vai gan sliktāki par žurkām esam? abi zogam,..abi savu nesam! Pēkšņi galvā ienāk doma, šiem kustoņiem šai lietā sava loma. Ķeros es pie darba sūra, rakšu tuneli zem vecā mūra! Rokot paiet nakts un paiet dienas, drīz aiz muguras būs ķurķa sienas. Iedomājoties par mirkli šādu, saldas trīsas pāršalc manu ādu. Vēl tik viena nakts,un būs jau brīve, Tad tik sāksies īsta dzīve! Pēkšņi durvis veras,ienāk sardze.. .............................................................. Guļu,kāj ām pakārts,es pie griestiem galva raiba.....briesti`n briest man Štukoju,ka filazofēt es par dzīvi, varēšu -vēl gadi divi.. p.s.termiņš ,divi gadi-vidējais statistiskais rādītājs valstī,par bēgšanu no ieslodzījuma vietām.... 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||