Sarkanās lapas.
Vējš notrauca pēdējās lapas,
Ticību aiznesot līdz.
Pār zemi noliecās tumšas ēnas,
Liedzot vēl mīlēt un cerēt.
Tev bija vēl viena lapa,
Piedošanas sārtajā tonī.
Nopūta vējš arī to
Atstāja tukšu, kaltušu zaru.
| Viedokļi par dzejoli |
| Burve77 |
2011-03-06 01:50 |
vai, vai, vai, vai, vai, vai
vaimanu jūra
ak, kreisais_ventrikul
dzīve ir
sūra
lapas no kokiem krīt
nevar ne saskaitīt
kaltuši zari
piedod, ja
vari
rudenī lapas parasti krīt. tā ir dabiska norise.bet vējš ir briesmonis, visu
aizpūš pa gaisu. |
| klusaisMiileetaajs |
2011-03-06 07:12 |
| Tādam tikai pa purnu! Tādam lopam, kurš neļauj ne mīlēt un ne cerēt, bļēā..! |
| Plaanpraatinjsh |
2011-03-06 10:04 |
Kuru vietu tā vienīgā lapa piesedza,ja tā, ko es iedomājos,tad skats tiešām
briesmīgs. |
| straume22 |
2011-03-06 10:50 |
O-bļāviens!!!(no smiekliem gandrīz krīt no klubkrēsla):)))))))))))
Plpē,
sasmīdināji:)))
k-hm, k-hm...m-jā.
Nāks vecums ne lūgts, ne prasīts,
Kurš
izplūdīs miesās, kurš kaltīs...
|
| lapsu_aacis |
2011-03-06 18:06 |
:DDDD
irj dzeji, komenti zem kurjiem irj baudaamaaki parj pashu dzeju.
shis irj
kaareiz tas gadiijums :D |
| ofni |
2011-03-06 19:32 |
nu , vecīt,
tev lapas krīt pavasarī
esmu priecīgs, ka jauna vēsma, šajā prtāla
vortālā.
:) |
| assortina |
2011-03-06 20:06 |
| Jā, tagad tie gadalaiki galīgi sajaukušies - bez sto gram nje razberjošsja...!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!