Hokejistu apdziedāšana

Karsumiņ, Karsumiņ,
Tu mums kaunu nedarīji!
Tikko laukumā kā biji,
Ripu vārtos ieraidīji.
***
Klusiet jauni, klusiet veci,
Miķel`s skrien uz vārtu pusi!
Ja viņš vārtos netrāpīs,
Fani vēlāk piedzirdīs!
***
Sen dzirdēju, nu ieraugu
Ņiževija zobos spraugu!
Kā bij` viņam nesmaidīt,
Ja ripa otrreiz vārtos krīt?
***
Nu nepūt, Reķi, nepūt, Reķi ,
Kā nosodītais sēdēdams,-
Ūdentiņš, kas zeme liets,
Nav vairs sasmeļams.
***
Iemetiens laukumā
Apmēram pa vidu...
Notēmēja Ozoliņš,
Izārstējis ribu.
***
Mīļā, viss ir tieši kā vēlies,-
Slīd Laviņš tikko no ledus kā cēlies.
Varonis pamet laukumu sāpēs...
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc....
***
Brīvdienas nav manas laimīgās dienas,-
Žēlojas Ankipāns, kā piespiests pie sienas.
-Ak, kas man pilnu darbnedēļu dos,
Ies un masu slidotavā uzslidos.
***
Tiesātāji nezināja,
Kādu sodu pieprasīt:
Lūsiņš, stāvēdams aiz borta,
Draud, ka Holtsu pārdziedās.
***
Es zinu, ka vienreiz man Dārziņš būs!-
Viena no blondīnēm lūgšanu lūdz.
Bet kamēr viņš laukumā laurus plūc,
Kāds cits jau to, laimīgais, starplaikā sūc...