|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Bez nosaukuma
 
Kad dzisīs pēdējās gaismas šai ēkā, Kad vēršu es acis, jo nebūs vairs spēka, Pat suņi beigs riet un lietus stāsies, Kas bijis un pagājis, dzisīs un pāries. Vēl pieminot manu prombūtni klusi Degoša puķe būs uzplaukusi. Tās vainags kā ogle kaistoši sārtais Sapņus kā ziedlapas metīs pa kārtai. Kāds atstās durvis neaizslēgtas, Jo todien vēl nebūšu nākusi mājās, Bet negaidiet, neceriet, nesauciet, Vien svecīti logā atstājiet. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||