|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Ziemeļvējš
 
Kad pilnais Mēness lūr logā Man atkal gribas sākt gaudot Lai gaišā nakts vēršas slogā Un rīts pienāk žēlabās raudot Un, čīkstinot kapličas vārtus Es ceļiniekus mīļuprāt baidu Skaitīdams buramos vārdus Tukšu māju dūmeņos vaidu Man patīk smiltis sviest sejā Ziemā sniega vērpetes dzīt Lai pazūd jums takas tur lejā Uz lielceļiem kājas lai slīd Ak, skarbā šī ziemeļu mala Kur smilgas un papardes zied Kur gan vēl ir zāle tik zaļa Un kur gan vēl tauta tā dzied Es iepūšu paceltās burās Lapas krītošās virpulī griežu Pats vainīgs, pret vēju kurš čurās Un kuģim ja pietrūcis kniežu 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||