![]() Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
 
![]() nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | 
Viss pāriet.
 
Es gribu raudāt, gribu kliegt, 
Nespēju sev Pasaules mieru liegt. Viss manī ir kļuvis tik nabadzīgs, Ka nespēju dzīvē šai tikt visiem līdz. Ik dienu, kad sākas un vakaru – beidzas tā, Nespēju saprast ar sevi es itnekā, Slāpst manī asaras, nerimstas miegs, Nesmaida sirds mana, prieks man ir liegts. Glāzē urdz dzirkstošs vīns – salds un tik remdinošs, Priecīgi guldzē tas – prātam tik mierinošs; Uz brīdi prāts drosmīgāks kļuvis ar mirkli – Kad iemalko skumjas, uz āru pauž prieki... Kad viss atkal rimst un no jauna rīts sākas, Un pārdomāt pirmsbrīža dzīvi man nākas: Un atkal viss manī ir kļuvis tik vienaldzīgs, Nu kāpēc gan nespēju tikt visiem līdz... 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 | 
    
 | 
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||