Rudenīgas pārdomas

Septembra miglā zūd vasara......
Tavs smaids kā saulgriezes zieds
Gar lietus mākoņa malu vīd:
Gājputniem līdzi aizlido ilgas.....
Pēdējais asteres zieds
Un mārtiņrozes rūgtenā smarža
Rudeni iezvana klusi-
Gads jau aiziet uz otru pusi;
Bet nevaru,negribu sērot,
Jo labā ir bijis tik daudz.
Dienu gurdenums smagnējs
Naktīs sapņiem liek joņot
Kā kumeļiem straujiem;
Zvaigznēs raugoties klusi,
Cerēt,gaidīt un zināt-
Beigas taču ir visa sākums!