Parks

Tavs Pegazs stallī, nolaisti spārni
Un snauduļo, gremodams auzas
Nāc līdzi uz parku, kur zirģeļi kārni
Pie iedvesmas avota laužas

Kurš staigā tupelēs melnās
Un uzvalkā, lakotiem matiem
Ar simfonijām viņš pelnās
Un sapņo par Greizajiem ratiem

Bet vīrelis, pusmuļķa skatā
Brien zālājā, kasīdams pauri
Samta šlipsē un uzsvārcī platā
Ir gleznotājs cauri un cauri

Vai redzat, uz soliņa zvejnieks
Kurš klusām atskaņas zvejo
Nu, protams, tas ir dzejnieks
Un prāts viņam pasaulē klejo

Barga kundze, kostīmā melnā
Varbūt biļešu kontroliere?
Bet nē, skaties - kociņš tai delnā
Tā ir Dziesmusvētku virsdiriģente

Lūk, kāds jaunietis, pakulu matiem
Riņķi degunā, šķindošā skaņā
Staigā, apkāries ķēdēm un krustiem
Metāla mūzikas laukā viņš rakņā

Un beidzot - vīriņš ar dzeltenu seju
Kurš nēsā indīgu smīniņu vaigā
Bargi kritizē mākslu un dzeju
Par svešādām lietām viņš kaligā

Mēs izgājām parkā Pegazu ganīt
Šeit staigāt nāk īpaši ļaudis
Kam vēlme ir komponēt, dzejot vai radīt
Un liktens nav talantu skaudis