Neliels dzejojums ar morāles pieskaņu

Sods par braukšanu bez biļetes
Par ielas šķērsošanu neatļautā vietā
Par to, ka tirgo kontrabandas preces
Un ja tu minēts esi kriminālā lietā

Nav labi drauga sievu slepus spaidīt
Pat tad, ja viņa labsajūtā spiedz
Un naudu svešā naudas malā skaitīt
To laicīgā, gan dieva vara liedz

Bet tie, kas parkā puķu dobēs čurā
Vai kaimiņzemē pieminekļu pakājē
Reiz noslīks paši savu mēslu jūrā
Kas skalo mēslu krastus mēslu aizsaulē

Tu biļetīti nopērc, braukdams busā
Un tur, kur zebra, ielai pāri skrien
Bet tie, kas slepus tirgo ūķī klusā
Lai tirgo vien, līdz likums viņus sien

Bet drauga sievu labāk atstāj bešā
Par viņas jaukumiem pats draugs lai rūpējās
Un pats lai skaita to, kas viņam ķešā
Lai krogā alu dzer, cik atļauj iespējas

Nāc manā dārzā, mīļā, te var zvilnēt saulē
Var vīnu dzert un pačurāt aiz ceriņkrūma
Un, kamēr mana sieva spēlē tauri zaļumballē
Uz sava trombona es spēlēšu tev fūgas