Vecmamma

autors: bountie [dzejoļi]

Putni vītero virs mūsmājas jumta.
Uz krēsla nolikts vecmātes lakats,
un pati viņa sēž skumji jo skumja,
jo šodien, lūk, esot tāds vakars.
Mēs klusi dzeram vakara tēju
līdz viņa iesmejas klusītēm.
”Es katru dienu kaut ko ravēju, sēju,
daru par visām varītēm...”
Un tomēr viņa klusi priecājās,
viņai ir kāds prieka stars-
Mēs, bērni, kuri pasaulē vazājas,
esam viņas spēcīgais gars.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
aruta	2010-06-30 10:36
Jauka noskaņa radīta,man gan beigās citādi gribētos rakstīt,bet tās tikai manās domas.
lauvene4	2010-06-30 12:05
kaut kas patīkams,pazīstams ir šajā visā...
klusaisMiileetaajs	2010-06-30 19:19
Tu esi tik smuka, ka vēl mierīgi varētu dzīvot bez dzejoļu rakstīšanas. :)
assortina	2010-06-30 21:49
Jauki! Visu cieņu veltījumam!
bountie	2010-06-30 23:31
to klusaisMiileetaajs man varbut loti patik rakstit...
blackeyedpea	2010-06-30 23:45
Mēs klusi dzeram vakara tēju līdz viņa iesmejas klusītēm. Nav labi , ka atkaartojas tik tuvu shie "klusi" un "klusiiteem"... Un beigaas par tiem beerniem, kas "vazaajas" - nu piedod, asocieejas ar kaut kaadiem kakjiem, kas vazaajas, mazliet nenopietni. Bet kopumaa aina radiita omuliiga (vai vismaz gribeets taadu radiit ) ....
bountie	2010-07-01 09:35
par to vazāšanos... Vecmamma pati vienmēr saka, ka viņas bērniem tikaivazāties pa pasauli un vairs neko.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!