Par krūzēm.III
Tēva vairs nav.
Mammas bufetē
pagrozu tēva ikdienas krūzi-
vienkāršu,lielu un baltu.
Ciemiņu reizēs viņš
prom pa galdu
pastūma mammas uzlikto kafijas piņģerotu-
mazu,trauslu un jauku:
"Uzliec man manējo.
Riktīgam vīram
vajag riktīgu trauku."
| Viedokļi par dzejoli |
| ehidna |
2010-05-31 23:36 |
| Hmm... Veltījums kādam!:) |
| hefny |
2010-06-01 12:00 |
jā,atmiņas un lietas,kas tās atkādina--ir gan labas,gan smeldzīgas,bet tā ir tā
realitātes daļa-sirreāla,bet mūsu apdzīvota kopā ar mīļajiem vai jaukajām
atmiņām.
Un kamēr mēs dzīvi--nekas nav lieks un dzīvo kopā ar mums-tik ilgi,citreiz
vēl ilgāk-ģimenes nostāsos,pat 5,6 paaudzes. |
| kwazimorda |
2010-06-01 17:43 |
| klM pēdējām rindām noteikti piekritīs.Es arī... |
| assortina |
2010-06-01 19:05 |
| Man patīk Tavs krūžu cikls! |
| klusaisMiileetaajs |
2010-06-01 22:06 |
| Piekrītu kwazimordam! |
| LapsaE |
2010-06-02 10:49 |
| Tāds silts gabaliņš...........Tētis priecātos:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!