**********

Ar pasauli šorīt saderēju, ka būs man
kaviārs ar šampanieti brokastīs,
pērļu rotas vakarā un noplucis ubags aiz stūra, par kuru pasmieties.
Ka būs man pulkstenis ar sudraba laikrādi
un matos sprādze no zelta.
Zīds. Samts. Un nauda.Nauda. Nauda.
Jahta. Māja. Mašīna.
Tas viss vairākos eksemplāros. Man vienai.
Restorāni. Kapučino un zelta zivtiņa stikla futlārī.
Vīns. Konjaks. Apelsīnu sula.
Naktis. Vīrieši un mijkrēšļa spalgie smiekli.
Mikelandželo. Mocarts . Šekspīrs.
Un vēl...Parīze, Berne,Madride, Venēcija....
Piemirsu par vaniļas pieskārieniem. Ziemas krāsas palagiem un Siāmas kaķiem man gultā.
Man vairs nav vietas . Spiež saspiestās ilūzijas, nobružātie sapņi un no putekļiem izvilktais smaids.
Zvans no Ivo(laikam tā viņu sauca) : "Kur Tu esi? Vai vēl ilgi?"