| 
Es neko vairs nerādīšu
  
Es neko vairs nerādīšu 
Tikai turpināšu vērot 
Kaut vai divu spārīšu 
Nevainīgo  līksmi dejot
 
Pāris vārdus pārmīšu 
Ar vēso meža strautu 
Akmeņos tas  pamīšus 
Krīt neviena nenojausts
 
Siltos gaismas glāstos 
Gozēšos kā hameleons 
Kā  pasakainos stāstos 
Tāpat mans noslēpums 
| Viedokļi par dzejoli |  
	| Plaanpraatinjsh | 2010-04-29 14:40 |  | Rodas iespaids,ka nevainīgā spārīšu vērošana ir tikai iegansts,lai īstenībā novērotu strauta foreles... Kāds te noslēpums.
 |  
	| straume22 | 2010-04-29 15:29 |  | Baudāma Dzeja. |  
	| ZARNU_MAISS | 2010-04-29 17:18 |  | Prieks, ka esi attīrījies no negatīvā - rezultāts šis dzejolis,bet visi lasītāji,kuri arī ir attīrījušies,to uztvers un novērtēs ar baudu.
 |  
	| kwazimorda | 2010-04-29 17:36 |  | Pareizi darīsi.Es ar-kā iepriekšējo reizi parādīju,tā noskauda...Sarāvās,saļima un ar tādu pat trešklasnieces nenobaidēsi...:((
 |  
	| klusaisMiileetaajs | 2010-04-29 19:35 |  | Ja arī nav ko sevišķu parādīt, tad jau tāpat pa reizei var padraiskoties. Nekrīti nu uzreiz pesimismā! :)
 |  
	| assortina | 2010-04-29 20:05 |  | Hameleonam būt ,droši vien, ir interesanti!! :) |   
Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? | 
 
 
 |