Apstājies, ieelpo, pieskaries.

Apstājies, ieelpo, pieskaries.
Sajūti garšu mutē un siltumu
rokā.
Apskati visu, jo redzi gaismā.
Ieklausies vējā, ieskaties vērīgāk.
Lai top
atmaskota Tava dvēsele,
un saikne ar augstāko, kas aizmirsta.
Mēs esam radīti
pilnīgi,
Kā pati zeme, kuru staigājam.
Mēs maksājam velnam par visu,
kas mums
patiesībā vienmēr bijis.
Zeme ir pilnīga un laimīga,
Kā cilvēks prieka pilns un
taisnīgs.
Mēs dzīvojam velna pasakās,
drīz muļķa cilvēks par gaisu tam
maksās.
Attopieties jel, mēs dzīvojam gaismā.
Sadzirdi samaitāto domātāju
sevī,
slēdz to ārā, apzinoties, ka dzirdi.
Jo dzirdi Tu, dzīvā radība,
dvēsele,
Prāts vien instruments iekš miesas,
Kurš audzina mūs, kā lauva
tiesā,
Mūsu pagātni un nomoka par nākotni,
Jo nezin tas ko iesākt.
Bet ilgas pēc
aizmirstā sākuma,
Jūtam mēs katrs, no viena nākam.

Kurš vienmēr kopis dusmu
saknes?
Kurš maldināts tās devis kopt?
Ir melu vecis ar visiem mums,
Izspēlējis
ļaunu joku.
Izliekas par gaismas sveci,
Tumsā aklos piemānot.