Paradoksāla etīde

Teātris nodeg, bet aktieri smejas
Operas spoks mantas kravā
Laimīgi smaidīgas cietušo sejas
Grimstošiem dziļjūras gravā

Sauszemes jūrnieks, jātnieks bez galvas
Susaņins, kurš tautu ved mājās
Zaldātiņš brašais, kam pietrūka alvas
Slavens, lai arī bez kājas

Dakteris prasa, cik makā man naudas
Un dusmīgi purpina bārdā
Ja aploksnē nav, tad nav arī baudas
Es jūtu - uz pleca sit kārnā

Bet valdība vakar - es dzirdēju pats
Pieņēma sešdesmit četrus
Grozījumus bauslim „Tev nebūs zagt”
Un litros pārvērst grib metrus

Diriģents kurls un koris bez balsīm
Tāds paradokss, spēle vai joks
Tu domā, ka diena šī kāzu valsim
Bet kapos jau klejo tavs spoks