Pavadā

Es mēģinu sagūstīt laimi
Kāda smalkā saulstaru tīklā
Lai neaizviļ projām to glaimi
Ne arī viltība pīrāga mīklā

Bet veiksmi aiz atslēgām trijām
Es paglabāt būtu spiests
Kādā no teiku un pasaku rijām
To sargātu raganu spiets

Tās jūtas, kas maigas un mīļas
Būtu prātīgi pavadā piesiet
Lai vienmēr tās siltas un dziļas
Un nezūd, projām kad iesiet

Bet tukši ir saulstaru tīkli
Un atslēgām nava ko sargāt
To pavadu ap savu rīki
Es apsaitēt gribu un raudāt

Vai gūstīta laime ir laime
Vai laimīgs ir raganu spiets
Vai prieks, ja rej visa saime
Ko pavadās notura miets

Lēnām aizlido diena pēc dienas
Un skatos beidzas jau gads
Kad nāku pie atklāsmes vienas
Es šai pavadā dzīvoju pats