Dzejnieka Andra Bergmaņa piemiņai

autors: aanitaa [dzejoļi]

…tikai tā un ne citādāk…

spoguli plaukstām klāju

nosargāju sapņu atspulgus

sirdī brīnumus krāju

kaut kā taču dvēsele jāsaglabā

… šai vietā ir jāaptur…

gaismu saudzīgi slēpju

pārklāju sudraba pelniem

saudzīgi jābūt brīžos

kad tumsa pret savējiem nežēlīga

…aizvēru acis un delnas…

ne sprīža tuvāk laist

visiem kopīgi jāaptur nesaudzīgs

vēstures rata laiks

taupīsim un tālāk dosim

to kas gadu simteņiem krāts -

skaidra dvēsele un mierīgs prāts

/A.Zvaigzne/

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
eugen	2009-12-21 15:12
..nolieku Andrim pukji [vakar iedzeeru vienotru kausu pieminjai].. Tu mums esi katram savs .. [ar meiteneem mees nekad nevienosimies par to kaads Tu biji ;p]
Plaanpraatinjsh	2009-12-21 15:16
Piemiņa jāsargā.
straume22	2009-12-21 16:00
(noliek blakus eugena puķei divas baltas krizantēmas)
straume22	2009-12-21 16:01
Autorei visu cieņu.
klusaisMiileetaajs	2009-12-21 18:10
Tā jau nu tā, man liekas, nebija, ka vienkārši viņš nosala. Gan jau kāds Rīgas burlaks vai centra urla palīdzēja. :(((
assortina	2009-12-21 21:53
Visu cieņu veltījumam un dzejnieka piemiņai!
Virgin	2009-12-22 01:28
Visu cieņu!:(
hefny	2009-12-23 10:13
Jā, andris nu vairs nevienai daiļavai kājā nekodīs,-tas viņam tāds-šarmants izgājiems bija. dzive tik jocīga-te mēs atvadījāmies kopā no Preses nama,-te Atvadas no paša Andra.
pooh	2009-12-23 16:23
uz redzēšanos
piparmeetra5	2009-12-23 18:27
Labs.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!