Sāpes.
Sāpes-
tās bij tik lielas,
ar sāļām asarām-
tās piepildīja istabu,
ar vaidiem,tās piepildīja balsi,
ar skumjām-sirdi,
kamēr-
Sienas sabruka,
cerības sabruka,
mana dzīve sabruka-
palika tikai dvēsele-
pilna ar gruvešiem.
| Viedokļi par dzejoli |
| eugen |
2004-07-27 11:29 |
| ..jauniibas prieksjrociiba - saapeet ar-par pilnu pasauli :)) |
| VARJAUBUT |
2004-07-27 11:38 |
| un kaa Feeniks mees atkal un atkal celamies no gruvesiem..pelniem. |
| `kOdE` |
2004-07-27 12:41 |
| VARJAUBUT,kapeeec kaa Feeniks??:D |
| sirsnucite |
2004-07-27 12:54 |
| nju zheel ka tik daudziem uz pasaules saap = ( |
| `kOdE` |
2004-07-27 13:16 |
A ko Tu padariisi-ka es pat pa gjitaaras stiiigu paardziivoju-starpcitu,tas bij
veltiijums manai gjitaarai..Ar personifikaaaciju utt. :D |
| pooh |
2004-07-27 13:45 |
| gruveshu dziives saponjojums |
| `kOdE` |
2004-07-27 14:44 |
| murgojums driizaak. |
| `kOdE` |
2004-07-27 16:46 |
| komenteejiet!!!! :) |
| __HellcAt__ |
2004-07-28 00:01 |
| a man patika :) |
| [bOndaGe] |
2004-08-03 09:16 |
| jap |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!