Sapnis.
Mans sapnis
Bija saritinājies
Kā kaķēns
Pūkainā
Kamolā.
Kad sapņoju to,
Es jutu-
Tas kutina.
Pamodos.
Izstaipīju locekļus.
Noskurinājos.
Sēžu domīga...
Varbūt
Piepildīsies?
Tas,kā es
Lidoju.
Septītajās
Debesīs...
Ar miegu
Acīs.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2009-10-31 08:11 |
Vāvere tajā laikā gan jau bija atritinājusies, ko? Tāpēc jau tādi foŗši sapņi
rādījās. :))) |
| sekspiirs_5 |
2009-10-31 11:46 |
"ar miegu acīs" manuprāt neder pie liriska dzejoļa, jo izsauc nepatīkamas
asociācijas, kaut domāts jau laikam citādi. :) |
| klusaisMiileetaajs |
2009-10-31 17:14 |
| Septītajās debesīs, kas riktīgi augstu, varētu būt "ar sniegu acīs". :))) |
| Bils |
2009-10-31 19:35 |
| jauks dzejsiņš.:) |
| tavssargs |
2009-10-31 21:17 |
| KLM ir stulbs. |
| assortina |
2009-10-31 21:45 |
Man patika! Nebēdīga noskaņa! Man liekas, ka "miegam acīs" ir mazliet filosofisks
piesitiens! :) |
| blackeyedpea |
2009-11-02 19:50 |
| ImbraGreisai ir savs stils, rakstīšanas maniere. :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!