Ar eņģeļa spārnu.
Es ar eņģeļspārnu baltu
Skādi padarīju -
Sasitu aiz stikla Mīlu,
Muzejā kad biju.
Es ar eņģeļspārnu baltu
Saulē ieplanēju,
Piemiedzot ar aci Zemei,
Sadzerot ar Vēju.
Es ar eņģeļspārnu baltu
Daru darbu jauku -
Putekļus no vecās dzīves
Samiegojies slauku.
| Viedokļi par dzejoli |
| maijupukite |
2009-10-25 16:34 |
| jauki:) pozitīvi:) cerīgi:) mosties tik ātrāk un darbojies raitāk! |
| sarma7 |
2009-10-25 16:55 |
| Kad tos putekļus būsi izputinājis laukā, tad būsi jauks draugs savai mīļotajai?:) |
| assortina |
2009-10-25 18:06 |
| Silti iesaku - nestaigā pa muzejiem!! :) |
| kwazimorda |
2009-10-25 19:10 |
| Kur eugen skatās...šitik daudz par eņģeļiem...:)) |
| ZARNU_MAISS |
2009-10-25 19:51 |
| Eņģeļi vienmēr ir tīri. |
| Plaanpraatinjsh |
2009-10-25 21:21 |
| Beidzot atkal eņģeļi ,pat nelasot zinu,ka labs. |
| FAETONS |
2009-10-26 08:13 |
| :) Lai veicas. |
| Naktsvijole_es |
2009-10-26 09:36 |
| Kas tik nebūtu,ja vēl otrs eņģeļspārns būtu..Jauks..:)) |
| kokote |
2009-10-29 16:23 |
| ..varbūt nevis sasiti mīlu, bet atbrīvoji to no stikla...:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!