|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Par Latvijas Dibeniem
 
Bij’ togad Jāņunakte pagājusi  Bij’ jāpiebremzē aluskritums mums Un bija jāizdara īstens brīnums Uz kājām tai pat dienā jānostājas mums Ar draugiem devāmies uz Ventas pusi Un tenkojām par tautas garamiesas tīrību Par iztecieniem mani pirmo straumē grūda Ar kājām sajutu es gultnes oļu asumus Es akkurāti devos dziļāk upē. Man pēdas durstīja, nav patīkami tas. Kad biju upei apmēram nu tā pa vidu, Es sajutu zem kājām maigas smiltiņas. Ar neizsakamāko vārdos aplaimību, Līdz nabai stāvot Ventas viducī, Man izrāvās tik apskaidroti vārdi Tiem draugiem trīcošajiem krasta pudurī. Klau, veči, sākumā bij akmeņaina gultne! Un dibens upei tāds, ka grūti skriet! Bet, jo Jūs dziļāk iebridīsiet upē Jo tīrāks dibens būs! Lūk, kā mums domājas un kā mums Jāņos iet! /urmis/ 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||