bangas
vējš jūru bangās rauš
un mākoņi
kā melni velni
asām zibens dakšām
zemi baksta.
līst lietus
šaltīs svaidot
ūdens veltes
zemes sejā,
to mazgājot
un apdāvinot
strautu izlēkātām grumbām.
bet kādas peļķes vidū
domīgs akmens sēd
uz zemes,
kas vēl nesen
sausa bija,
un gan jau
atkal būs
par zemi
atkal.
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2009-07-31 06:45 |
| Jā,tā būs. |
| hefny |
2009-07-31 08:44 |
| būs būs |
| straume22 |
2009-07-31 08:47 |
| (sēž kā domīgs akmens peļķes vidū,domā)Par pelķi patika,kāda nekāda veldze zemei. |
| netaakaavisi |
2009-07-31 09:02 |
kā viemēr.. (:
patika.. |
| Naktsvijole_es |
2009-07-31 15:13 |
| jauks,man patika..:) |
| ofni |
2009-07-31 17:30 |
zemei mātei akmeni
tieši sejā iemeta
iesprūda tas grumbās valgās
asarceļu
veidotās
nemierinot noskatījās
rakstīja un aizgāja |
| assortina |
2009-07-31 19:54 |
| Peļkes nak un aiziet!! Akmens ka sēdejis tā sēd!! :)Dialektika!! :) |
| klusaisMiileetaajs |
2009-08-01 13:36 |
| Briesmīgs dzejolis. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!