Kad bērziņš izskalojis matus
Es mākonītim-
Piemiedzu ar aci,
Un lūdzu:
"Pavirzies no saules nost?!"
Jo bērziņš izskalojis
Rasā matus
Un stāv nu satraukts-
Vienos pilienos.
Tam vajadzīga
Saules siltā elpa,
Ko vējiņš liegs
Uz saviem pleciem nes,
Un putnu dziesmas
Kuras saulei velta,
Kad sēž uz staltā
Bērza galotnes.
| Viedokļi par dzejoli |
| assortina |
2009-06-28 21:50 |
| Draisks un mīlīgs dzejs!! |
| hefny |
2009-06-28 22:52 |
| jā ,patiesi mīlīgs. |
| klusaisMiileetaajs |
2009-06-28 23:04 |
| Kur ta Zarnu Maiss palicis? Viņš pateiktu. :)) |
| Ingriida7 |
2009-06-28 23:42 |
| Tāds mīļš un dzidrs.:)) |
| Virgin |
2009-06-29 07:19 |
| Skaisti.Visvairāk bērzu laikam ir Latgalē? |
| sekspiirs15 |
2009-06-29 13:25 |
Izlasot virsrakstu, domāju, ka esi aizmirsusi bērziņu uzrakstīt ar lielo burtu,
izrādās viss pareizi. :)) |
| Naktsvijole_es |
2009-06-29 15:04 |
| jauks..piemiedzu ar aci..:)) |
| lauvene4 |
2009-06-30 21:28 |
| skaists un viegls - kā nokarenais bērziņš vēja dvesmā:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!