Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pārdomas

Kas notika?
Mēs pieaugām.
Vairākas lietas sapratām.
Es beidzot atradu ceļu ,
pa kuru savai sirdij iet.

Sānceļi vilināja un es iekritu.
Bet tagad es visu saprotu.
Tik pie tevis man ceļš iet.
Laiks beigt visu noliegt.

Cik laika , domu un darbību
Nav darīts , lai tevi aizmirstu.
Pat neredzot tevi,
Es iepazinu īsto sevi.

Tu atkal sapņos atgriezies
Un ar mani saskaties.
Nekas tur nelīdzēs.
Pat laiks mūs izķirt nespēs.
Vairs to nevar noklusēt,
Pietiek neskaidrību sēt.
Nav manos spēkos pasacīt,
Kaut varu skaidri saskatīt
Es mīlu tevi...

Kāds nezināms spēks
Liek sirdij pukstēt straujāk , redzot tevi.
Dziļu domu slēpti
Pie tevis aizved visi ceļi.

Kaut liki man aizgriezties,
Jo nevarēju ciest.
Tagad liec man skatīties,
Un pēc tavas domas skriet.

Vai pasaulē ir taisnība?
Tad kur tā ir noslēpta?
Vai man mokās jāmokās,
Dziļās domās jāplosās?
Es mīltu tevi...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-06-12 15:09 
Atnāc pie manis arī! Ne to vien par sevi vēl uzzināsi! :)))
 sekspiirs15  2009-06-12 15:09 
Gribēju jau uzstāties ar šerpismiem, taču ieskatījos anketā, un atcerējos, ka tādu
gadu mīlestība ir vistīrākā. :))
 netaakaavisi  2009-06-12 15:20 
nu ja...:)
 assortina  2009-06-12 17:40 
Pasaules taisnība ir ļoti izstiepts jēdziens...!! Piekrītu Sekspiram - tīrs un
skaidrs dzejs!!
 hefny  2009-06-12 18:41 
Patika-drosmīgs.anketā neskatos,-visos laikos-drosmīgi to pateikt un just!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?