Jel nemāni...
Jel nemāni sevi, sirds,
Nevienam nesaki,
Un nerādi durvis tās,
Ko pati aizvēri...
Tev rādījās – lietus līst,
Bet klausies – saule raud.
Tik neceri – atkal nāks,
Vien nesaki – zudis jau...
Jel nemāni sevi, sirds,
Nevienam nesaki,
Bet liesmo un tumsu šķir,
Kam ceļā vientuļi...
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2009-06-06 09:04 |
Johaidī! Kur tev vecam cilvēkam pa ceļiem vēl jāvazājas! Vai tad tiešām pagasts tevi
nevar pansionātā iekārtot? Tur dāmas, zini kā(!), krīt uz atnācējiem! :))
Nu, jā..!
Tagad jau tās vēlēšanas, novadu reformas, un nevienam nav daļas gar vientuļu
dzejnieku, johaidī! :(( |
| sarma7 |
2009-06-06 09:36 |
paklau bija tāda dziesma... mani draugi- ceļa stabi...., sameklē vārdus un uzdziedi,
mierini sevi, ka ne Tu pirmais, ne vienīgais, kuram tādas izjūtas bijušas...:)) |
| Vejslota |
2009-06-06 10:05 |
| Pozitiivs. |
| Muuza13 |
2009-06-06 10:12 |
Cerība sirdī vienmēr ir jāpatur.
Un gan jau sirds pati zinās labāk... |
| hefny |
2009-06-06 11:07 |
| Tā ir,ja tā dāmas te nāk ,te tiek pamestas. |
| wip4 |
2009-06-06 14:24 |
| ..šoreiz pārāk liela nolemtība..?!! |
| Virgin |
2009-06-06 16:54 |
| Dakteri teic,ka slikti visu turēt tik sirdī.:) |
| Virgin |
2009-06-06 16:57 |
| Tev taču profilā Saules akmens,ko ņemies?:))) |
| netaakaavisi |
2009-06-06 19:13 |
| sirds nemāna... |
| assortina |
2009-06-06 20:28 |
| Jā, emocionāls dzejs!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!