Vēstule
Plaukstā notveru elpu..
Smaidā sastingt man.
Caur spoguļiem greiziem
zvaigznēs raugies.
Miklums pārlej Tavu skatu.
Ievelc dūšu zem pēdām,
ļaujies laika straumei.
Esi tur,kur negaida neviena.
Debesīs ar eņģeļiem
lasi pūkas no mākoņiem.
Sajauc šodienu kā vakardienas
putekļus.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2009-06-06 09:11 |
Uz ko tu te mudini mudini, lāga nevaru saprast, bet tas, ka kaut kas ir jādara, par
to šaubu nav. :))) |
| sarma7 |
2009-06-06 09:40 |
| Ar putekļiem labāk nekrāmējies, paņem putekļu sūcēju...:) |
| Virgin |
2009-06-06 10:40 |
| Kā tas ir,kad dūša zem pēdām?:) |
| kurpiite_ |
2009-06-06 10:55 |
| laikam, virgin, tad šamais kaut kur jož...:) |
| hefny |
2009-06-06 11:02 |
Patika.
Ipaši ""dūša zem papēžiem"",-jauks ! |
| sniegpukjiite |
2009-06-06 11:45 |
| tāds mazohisms... |
| pelepekausis |
2009-06-06 12:39 |
| kam mazohisms,kam romantika :* Jums visiem par komentāriem,paldies! |
| kurpiite_ |
2009-06-06 14:46 |
| nekāda romaņ`tika, dīvains..:(( |
| netaakaavisi |
2009-06-06 19:09 |
| patika |
| assortina |
2009-06-06 20:14 |
| Nevarēju iedomāties, ka var lasīt pūkas no mākoņiem...! :) Jauki!! |
| pelepekausis |
2009-06-06 22:06 |
| dīvainība taču ir romantiska,kurpiit ;) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!