Cerība

Nav man vārdu, ko teikt,
Lai runā papīrs un tinte.
Šodien atkal ārā ir vējš,
Kurš meklē māsiņu savu
Starp cilvēkiem.
Paņemu vilaini tavu
Un ietinos,
Lai sildītos uz brīdi.
Pulkstenī, kāds laiku dīda.
Negribu zināt,
Cik palicis man,
Līdz dvēseles brīdim,
Kad pasaules tumsā,
Es pārvērsties spēšu
Par kaiju,
Lai sajustu jūru.
Un lidotu kopā ar vēju.