|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
 | Es Tevi aicinu
 
Viss vārais nosalis,viss izturīgais pārziemojis, Un pērno kūlu dadzītis sev pērklī nes. Es Tevi aicinu uz saviem lakstīgalu dārziem, Kur izkaisījušās gar sētu pienenes. Dirn stūrī būdiņa ar debesziliem griestiem, Ik rītu tā kā lūpas iedegas. Starp skudru pilsētām un zemes bišu miestiem. Tik zeltains uzziedējis smilšu ērkšķis ass. Un klusā noskaņā,kad saule laižas rietā, Kad vēja māte kumeļus pie augstās egles sien, Ne reizi neredzēta lakstīgala dzied šai vietā - Tik ilgu pilna dzied Tev vienam vien. Es Tevi acinu,ja vien Tu atnākt vari, - To dziesmu nevar atstāstīt - tā dvēseli vien tieši ņem. Kā nošu karodziņi pāri trīsēs ķiršu zari, Būs vakars skaņu pilns no pazarēm līdz galotnēm. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||