cilvēks

Caur ābeļdārzu cilvēks nāk -
tāds sabozies,vēl neienācies.
Tāds nesveicināts...
Saule viz
uz aizmetņa,
kas tikko sācies.
Tad uzmirdz dimanti,
uz stiebriem kvēl
un atmirdz katrā
dīķa rūtī.
Rīts pasveicina vēl un vēl,
un cilvēks siltumu
jauš krūtīs.
Nāk cilvēks sveicināts.
Viņš kļuvis cēls.
Viņš aizies
sīkam garam garām.
Bet ēna lien
mums pazodēs.
Un ko lai mēs
ar ēnu darām?