Gauja

Es aizeju gar Gauju,
gar miglas celtu vālu.
Tālu.
Uz sapratni varbūt ka ved mans ceļš.
Vēl bērzi caurredzami,
tikko vāri zeļ.
No nīgruma,no neveiksmēm
es eju projām,
ievas ziedos slēptu seju.
Ar atklātību stiprinājusies,
no Gaujas domīguma smēlusies,
es šonakt varētu Tev,
zvaigžņu gaismu izskaidrot,
ja vien Tu vēlies.
Tu kādreiz
pavasara plostiem virves cirti.
Bet man Tu kurināji siltu pirti.
Caur Tavu pirti
es trīsreiz cēlusies,
un simtreiz pacelšos,
ja vien Tu vēlies.