prāts
Ap miera vietām
gaisma klīst,
Bet pati miera
nepazīst.
Ko noliedz sirds
To atļauj prāts -
Vēl atmaidzis ,
Vēl nenorāts.
Kļūst visai tizls
Norāts prāts -
Tāds dūkans,
Jebšu audzināts.
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2009-04-02 20:54 |
| Parasti jau sirds atļauj,bet prāts liek piebremzēt. |
| assortina |
2009-04-02 21:14 |
| Ļoti labs dzejs! |
| sekspiirs15 |
2009-04-02 21:26 |
radusies maniere rakstīt īsajā stilā. Man tas patīk, kaut nemaz nav tik
viegli...:))) |
| lauvene4 |
2009-04-02 21:51 |
| Ļoti patīk! |
| netaakaavisi |
2009-04-02 21:56 |
man jau pašai tie
īsie ar labāk tīk,
bet citreiz gadās aizpļāpāties..:D |
| Vejslota |
2009-04-03 08:09 |
| Jā, MIldas piemineklis vienmēr no sevis mieru un paļāvību izstaro... :) |
| straume22 |
2009-04-03 09:30 |
Prātam sava vieta, mīlestībai sava. Ja mīl, tad nav ko prātuļot-jāmīl skaisti. Ja
domā-tad domā tad, kad dari nopietnus darbus. |
| Bils |
2009-04-03 11:19 |
| Prāts uzceļ žogu, kuram jūtas viegli kāpj pāri.(R.Blaumanis). |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!