krāsas smalkās

Tāds miers uz pasaules,
uz takas šaurās,
ka sevi aizmirst var.
Virs ķiršiem balta aura.
Tā arī mani skar.
Es izgāju šai stundā svaigā
ar bites sanēšanu rīta vaigā.
Sirds jūt,ka visu var.

Lai piedod
pavasara krāsas smalkās,
ka neieklausijos
es viņu klusās alkās.
Nu manu domu dūmakas
pār Taviem dārziem ies.
Nu saprotamākas man Tavas lūpas,
liegi liektās -
jau simtreiz skūpstītās
un vēlreiz pretī sniegtās.