esmu laukos,to var just....

Tik pavasarīgs kļuvis gaiss
klajā laukā.
Mūsu sētas sakopj vējš,
pēc tam izvētī visu pa savam,
mēs atkal pa savam visu grābjam
un slaukām.
Vītoli
dzen gaišumu no sevis laukā.
Zīlīte izdzied
mūža saviļņojumu,
ieknābj ikdienā,
pēc tam knābi tīra un slauka.
Kupenai zudusi
puteņa galva skūtā.
Tā mēs mostamies
no ziemas sapņa grūtā.