teu!

kaunoties asaraas sadulkotos pludos
neparvarams,neuzvarams pavasaris smeldz
dazkart savas ricibas un idejas es kludos
katrs mazais pulins mana dzivee liekas velts

turot roka visa aizgajusaa sapni
uz setas rakstot savu vardu smejos
liktena nezales ravejot kapli nelietoju
pat ja nekritu stalti celos

lupu salduma doloties nezelo
pules un atdevi ievieto
kas par to ka tevi nomelno
salimee manu sirdi salauzto.