Tā lieta visiem sen zināma

Domāju, ka nestāstīšu par seksu.
Tā lieta visiem sen zināma jau!
Man vectēvs teica, grauzdams žāvēto desu:
Tu pusīt skaties, ko iesēj - to pļauj!

Divpļaviņas es nopļāvu- sarkanā āboliņ!
Vēl palika rudzupuķes -aug tās katrā pagastā.

Tamdēļ runa nebūs par seksu,
Bet tikai caur puķēm, kas vasarās zied.
No vienas kājas uz otru lecot,
Kā bitei siltumā - man virsū krīt prieks:

Jo Trīspļaviņas es nopļāvu- sarkanā āboliņ!
Vēl palika rudzupuķes -aug tās katrā pagastā.

Ar seksu nav un nevar būt sakara:
Jo pļāvējs ir pļāvējs, bet liellopi grauž.
Un katrā pieguļā pienāk reiz vakars,
Kas neizguļ pļavas, tas grozās un skauž!

Četrpļaviņas es nopļāvu- sarkanā āboliņ!
Vēl palika rudzupuķes -aug tās katrā pagastā.

Tā saucamais sekss, lai paliek prātā,
Bet darbi lieli vēl jādara mums.
Ja pamosties svešā - pļaviņā kādā..
Kā viņu apkopt- tas jautājums--

Piecpļaviņas tu nopļausi- sarkanā āboliņ!
Vēl paliks rudzupuķes -nenopļautas - atmatā.