tu esi

autors: lauvene4 [dzejoļi]

miers ar nemieru kopā sadzīvo
miers man tāpēc ka esi
nemiers tāpēc ka nevaru tevi
satvert kā padebesi

neiznāk rokas apvīt un pieglauzt
tikai domas tā maigi
tikai jūtas tik jauki tiecas
tevi apskaut un gaidīt

nevaru lejā novilkt un piesiet
sev pie rokas vai kājas
tam man nepietiek gribas un prasmes
spējas pavisam vājas

tomēr debesu mala jo cieši
pieskaras man un tu esi
nonācis pats līdz šūniņai katrai
ak tu mans padebesi

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
savaadaak	2009-02-05 01:46
patiik..
beatriche_	2009-02-05 07:05
:) izklausās gan vairāk pēc nemiera..:) patika.
wip4	2009-02-05 07:43
..reizēm debesis pārāk augstu...Labs!:))
diletants	2009-02-05 08:42
Jauks.
lavanda3	2009-02-05 10:40
man arī patīk, labss!!
Siiriuss	2009-02-05 12:11
Ar dieviem salaižam??:)
Plaanpraatinjsh	2009-02-05 13:55
Pietika ar pirmo pantiņu,tālākie jau ir rezonanse.
klusaisMiileetaajs	2009-02-05 19:57
izstāsti, mkurš tev boija pirmais un kurš pēfēdāiasi? :)))
assortina	2009-02-05 20:44
Ja, debesis ir augstu un tālu! Patika!
Vejslota	2009-02-05 22:23
Debešķīgs! :):))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!