Par mīlestību

Mīlestība – tas esi tu,
Ar tās sākumu un bezgalību.
Es kūstu tajā kā sniegpārsla saujā,
Jūtot tās balto burvību.

Bez tevis diena nebūtu diena,
Tās vietā pelēks mākonis vien.
Ar tevi redzu sauli smaidam
Un, kā tā mājas stūrīšos lien.

Te tik silti, mīļi, jauki,
Liekas, pavasaris mūžīgi zied.
Pat paši tumšākie dvēseles plaukti
Atver aizkarus, lai gaisma iet.

Un es redzu, kā gaisma elpo,
Sirds tik satraukti atkal sit.
Dienu kilometrāžai ne vainas,
Kad tās unisonā rit.