vienas dzīves sniegi

autors: kodax [dzejoļi]

tad arī sniga
visbaltākie sniegi
un likās pasaule balta
neviens nespēs savādāk pieskarties
kā tikai baltāk par baltu

un sniga vārdi no mutes mutē
acis sajuta gaismu
tā gribējās pagarināt mirkli
kuru caur gadiem
vēl šobrīd laistu

tad arī sniga
tik lēni un klusi
un silti pukstēja sirds
neko es neesmu aizmirsusi
kaut simtām reizēm baltumā cirsts

tagad brīnuma gaidās
es balti lūdzos
kā nekad
kaut mīlestība elpo klusi
un es tur dzīvotu labprāt

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
mistik	2008-12-21 15:49
Tāds skumīgi romantisks!
Vejslota	2008-12-21 16:15
Lai piepildās lūgums! Dzejolis skumīgs gan, bet skaists!
lauvene4	2008-12-21 16:24
Vēsajiem sniegiem ir brīnumaina īpašība - spēja radīt cilvēkā siltas jūtas. :))
tavssargs	2008-12-21 16:33
Tu laikam cūku nokāvi un baidījies, ka gaļa sasmaks. Bet mums armijā ir ledusskapji.
klusaisMiileetaajs	2008-12-21 16:40
Es gan simtām un pat tūkstoš reizēm melnumā esmu cirtis. :)))
GedertsPiebriedis	2008-12-21 19:20
Šā darba autors starp atmosfēras temperatūras pazemināšanos un mīlestību veido nesaraujamu atgriezenisko saiti, kas dažos lasītājos rada neizpratni, jo, kā rāda līdzšinējā prakse, siltajā gadalaikā mīlēties ir daudz patīkamāk, lai gan par šā procesa lietderības koeficienta atkarību no temperatūras svārstībām varētu izraisīties spraigas diskusijas.
Plaanpraatinjsh	2008-12-22 07:37
"...sniga vārdi no mutes mutē..." spļaudījāties vai ziemas salā?
ne_jau_taa	2008-12-22 18:03
Reiz laikam katram snieg baltāk par baltu, un šis baltums dod gaismu visai dzīvei:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!