Tu jautāji man

autors: bariss [dzejoļi]

Tu jautāji man –
Kur vēstulīte?
Un piebildi mulsi –
Par mīlestību...

Tā runāja domas,
Vai vārdi paši –
Izspruka, lidoja,
Siltajā dvašā?

Tie sasniedza mani.
Sirds laimes pilna.
Kā gaviles, zvani,
Skrien jūtu vilnis.

Es buru tevi...
Vieglu kā pūku
Savu mīlestību
Tev sūtu.

Plok uguns,
Vien paliek ogles melnas...
Kvēl dvēsele mana –
Tev uz delnas.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sibilla3	2008-12-13 20:42
Cik skaisti!
klusaisMiileetaajs	2008-12-13 21:05
Drausmīgi beigās! :)))
Burve77	2008-12-13 21:18
jā, beigās ir drausmīgi...es to pēdējo pantu izolēšu no dzejoļa. Nepatīk tās melnās ogles, tad šķiet, ka viss ir pagalam.
klusaisMiileetaajs	2008-12-13 21:25
Dzejoli vajadzētu papildināt un pēdējā pantā varētu rakstīt, ka visi šašļiki, paldies dievam, izcepti. :))
kwazimorda	2008-12-13 21:50
Varenlabs sanācis! Dikti patika.
tavssargs	2008-12-13 22:39
Zaldāti jau gaida vēstules katru dienu no mājām...
mistik	2008-12-13 23:11
Bravo Barissam!! Skaisti, ļoti skaisti!!
pidulis	2008-12-14 09:29
Tās ogles droši vien bija arī slapjas. Jā, ugunsdzēsēji labi pastrādājuši.
Vejslota	2008-12-14 10:19
Par kuru dievieti Tu šoreiz runā? Vai uzpūst ogles nav Tavā varā?
wip4	2008-12-14 15:35
..reizēm vienkārši vajag nedaud vairāk laika...Jauks, kaut skumjš.:))
ahma	2008-12-14 18:27
Pūka un kvēlojoša ogle,manā uztverē,neiet kopā.Kaut gan,dzejoļos iespējams - viss:)!
Naktsvijole_es	2008-12-15 08:55
Skaists...tās ogles uzpūt liesmā un piemet klāt vēl pagalītes...:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!