Dzīves taka

autors: kodax [dzejoļi]

Atmiņas izklāja taku
Un pateica – izej pa to,
atcerējos visu dzīvi,
Pat sāpi pašu mazāko!

Un kliedza dvēsele tik skaļi,
Ka nodrebēja debesis.
Un lija, lija visas sāpes,
Kuras liktenis bij’ sapūtis.

Atcerējos visus smieklus,
Naidā iepulētās sejas,
Nabadzību tumšos toņos
Un pat savas mātes bēres.

Un skatījos es nāvei acīs,
bet par mani apžēlojās Dievs!
Un tagad esmu četrās sienās,
Lai savā mīlā nebūtu es viens.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2008-12-07 07:07
10.gadu vecumā(pēc anketas datiem) un jau tādi pārdzīvojumi,tad jau esi bārene,teikšu lai klM Tevi adoptē.
klusaisMiileetaajs	2008-12-07 09:26
Mēs ar PLP arī bijām Tvaika ielas četrās sienās uz dzejnieku semināru, kur arī iepazināmies, bet man tikai dusmas, ka viņš manas ziepes no tumbočkas fenderēja, un toreiz mūsu dvēseles duetā tā kliedza, ka vai gribēja mūs sūtīt pieredzes apmaiņā uz Strenčiem, bet galvenā sanitāre, ar kuru PLP man nesaprotamā veidā pa naktīm bija nodibinājis labas attiecības, kaut arī diennakts tumšajā laikā viņu, tāpat kā mani, piesēja pie matrača, atrunāja personālās daļas vadītāju un mūs atstāja turpat Dzejas nodaļā līdz brīdim, kad no pārmērīgas dzejošanas jau nāca vēmiens virsū. :)))
Vejslota	2008-12-07 14:46
Labi, ka tās nav zārka sienas... ;) (to es sev vairāk..)
ne_jau_taa	2008-12-07 15:12
Skaudri un sāpīgi, bet tā jau dzīvē reizēm gadās.
inccce	2008-12-07 17:29
mīlestībai parasti ir nodevības seja,protams tai priekša ir pielikts tāds rozā plīvuriņš
mistik	2008-12-07 18:53
Atmiņas ne vienmēr nāk par labu!!!
tavssargs	2008-12-07 21:17
Tev jau iet trakāk nekā frontē.
ahma	2008-12-07 23:25
Izjusts līdz galam!
iluzija29	2008-12-08 11:20
Rozēm ir arī ērkšķi,kas sāpīgi dur,bet vai tāpēc nemīlēt rozes?Patika.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!