Kad šūpojies zīda smieklos...

autors: kodax [dzejoļi]

Tavās mājās jutos kā savās,
Kur sāpes un smiekli
Pa plauktiņiem guļ.
Man bij’ labi Tavās pļavās,
Kaut uz mirkli biju tur.

Redzēju es sevi pašu
Vienā stūra spogulī.
Sirds tik žēli ievaidējās
Tavā sāpju šūpulī.

Bet tad, kad šūpojies
Tu zīda smieklos,
Neticēju, ka tā var būt!
Starp sāpēm un mīlu iemanījies
Smieklus baltiem diegiem šūt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2008-12-06 08:22
Ko tad nepaliki tajās mājās,staigātu vēl tagad pa pļavu, naktsvijoļu smaržas izbaudot.Nav skaidrs -kur tās sāpes radās,dzemdējot ,vai.Bet tas ir dabīgi,tā esmu dzirdējis.
GedertsPiebriedis	2008-12-06 09:02
Dzejniece, ielavījusies kādā dzīvoklī, jūtas kā savējā un pati brīnās par to.
sibilla3	2008-12-06 10:17
Skaisti!Man patika!
ahma	2008-12-06 13:46
Fantastisks!!
lavanda3	2008-12-06 15:03
piekrītu, ir labs!!
mandii	2008-12-06 16:00
10-10
klusaisMiileetaajs	2008-12-06 17:37
Man arī piegultas ir liels spogukis. Vai tad manā mājā biji, ko? :))
mistik	2008-12-06 18:42
Jauka noskaņa!
iluzija29	2008-12-06 19:17
Vai tad naktsvijoles vēl ir pļavās,tak sarkanajā grāmatā.Noskaņa patika.
tavssargs	2008-12-06 19:31
Kad tiksi kazarmās, par savu īsto māju aizmirsīsi!
Plaanpraatinjsh	2008-12-06 20:03
Bet Tev nemaz nav māja ko aizmirst,zem tilta dzīvoji līdz valsts aprūpē tiki.
klusaisMiileetaajs	2008-12-06 22:22
:)))
ne_jau_taa	2008-12-07 15:14
Smieklus baltiem diegiem šūt....Mja...ir par ko padomāt.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!