unikālās zāles pesimistiem

autors: kodax [dzejoļi]

mani vakar kā bērnu nopēra
bet es mīļi pasmaidīju
dažreiz jau vajag to rīkstīti
kuru kā glābiņu gaidīju

tad pamostas cerība,
ticība spēkiem
un kalnus atkal var gāzt,
un ja ceļā gadīsies nogurums,
es tam ar rīkstīti – bāc!

Un ja nogurums satiks sāpi,
Kas savā klubkrēslā labi sēž,
Domāju tas ar rīksti
Sāpīti izarstēs!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2008-12-01 07:02
Kārtībai jābūt!
Plaanpraatinjsh	2008-12-01 11:17
Vardarbība TĀ laikā vai? Īsti nesapratu.
klusaisMiileetaajs	2008-12-01 11:38
PLP vajag sadot pa pakaļu!
Vejslota	2008-12-01 11:47
Rīkstnieks cilā... rīksti, Tagad smaida līksmi... :):)
kodax	2008-12-01 11:50
Rīkste nav tiešajā nozīmē... melnais humors nakts vidū! :))
Bils	2008-12-01 12:21
burvestības...:)))
ne_jau_taa	2008-12-01 13:09
Jauki:))
mistik	2008-12-01 16:30
Dzejolis par miesassodiem!! :)
kodax	2008-12-01 17:07
Nu gan sadistisks komentārs :))
Meravilja	2008-12-01 18:08
nezvai tik mili smaidiji...:)
kodax	2008-12-01 21:33
Un kā vēl! Pavisam nopietni!!! Pat paspiedu Draugam ķepu savu lielo! :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!