Mežvīteņi
Mežvīteņi
Nosarkuši,
Klausoties balkonos
Vaidus un čukstus.
Klausoties strīdos,
Klausoties smieklos.
Viss kas ir krājies.
Un saglabājies.
Mežvīteņi
Nestāsta citiem
To, kas ir dzirdēts,
Tie -mēmi klusē...
Atnāks ziema...
Ies vīteņi dusēt...
Un tad atkal
Viss sāksies no jauna.
| Viedokļi par dzejoli |
| Burve77 |
2008-11-28 13:31 |
| aha, šis gan ir labs, jā! |
| ne_jau_taa |
2008-11-28 15:46 |
| Malači mežvīteņi, nepļāpā lieku:) |
| Naktsvijole_es |
2008-11-28 16:13 |
| Mēmais liecinieks...labi,ka vismaz ziemu tiem ļauts atpūsties:)Patika! |
| klusaisMiileetaajs |
2008-11-28 17:33 |
Es arī, lai ar kuru dzejnieci būtu mīlējies, citai dzejniecei neko nestāstu, bet
klusēju. :)) |
| kodax |
2008-11-28 18:21 |
| Piekrītu burvei! |
| tavssargs |
2008-11-28 19:24 |
| Piekrītu kodax. |
| planeeta |
2008-11-28 20:17 |
| Piekrītu, u sjo! Man patīk.:)) |
| iluzija29 |
2008-11-28 20:23 |
| Skaists stāsts.Paldies. |
| mistik |
2008-11-28 22:35 |
| Klusēšana - zelts! :) patika! |
| Vejslota |
2008-11-30 14:00 |
| Man arī tuvi mežvīteņi...;) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!