Pūra lāde

autors: kodax [dzejoļi]

Cik labi , ka jūtīga esmu,
Vismaz jūtu dzīvības elpu!
Ja smaidu, tad smaidu ar sirdi,
Piepildot pasaules telpu!
Ja raudu, tad raudu klusu,
Lai nevienam asara nepielīp,
Bet ja kaucu, tad uz pilnu klapi,
Dzīvo dvēseli attīrīt!

Un tāpēc elpoju, dzīvoju, mīlu,
Un brīžiem uzvedos kā bērns,
Kurā mazais naivums
Ir mans kauna tēls.
Bet es lepna esmu,
Ka kaut kas no bērnības nāk,
Jo man pieder tā pūra lādīte,
Par kuru daudzi tik sapņot māk!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ahma	2008-11-28 06:37
Un satikās mūsu dvēseles,un aizgāja rotaļāties ::).
Vejslota	2008-11-28 08:11
Tā ir laba sajūta- izprast sevi, atklāt sevī ko jaunu.. Labs!:))
Naktsvijole_es	2008-11-28 10:22
Patika!!Cauri gadiem nepazaudēt bērnu sevī-tas ir brīnišķīgi...:))
ne_jau_taa	2008-11-28 15:43
Skaisti pateikts!
klusaisMiileetaajs	2008-11-28 18:56
Un līdz šim tu šito visu noklusēji..? :)) Baigais čekists! :)
tavssargs	2008-11-28 19:27
Piekrītu KLM!
iluzija29	2008-11-28 20:03
Paldies,aizskāri šo trauslo stīgu.
Meravilja	2008-11-28 21:26
Pasaki velreiz, ka smiesies sodien, raudasi,-rit, es nenoticesu tavai laimes loterijai, kas sola un attin lozes- lasi-nakosreiz bus... es savai sirdij nezveresu neko- vien aiziesu ciemos ar smilsu kaste izceptu kuku.
mistik	2008-11-28 22:26
Ja man būtu pūra lāde, es tur liktu marmelādi!! :) Skaists!
lauvene4	2008-11-29 00:06
bērnības pūrs līdz sirmam vecumam:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!