Atstāj...
Uzbur vienu karstu skūpstu
Man aiz rozā austiņas,
Apsolu, ka nezaudēšu,
Matu naktī slēpsies tas.
Tikai vienu apkampienu,
Projām ejot kavējies,
Mīļu roku stiprais tvēriens-
Gribu tajās patversies.
Atstāj savu gaišo smaidu
Manā dūnu spilvenā,
Lai uz sliekšņa tevi gaida
Acis smaida mirdzumā...
| Viedokļi par dzejoli |
| Vejslota |
2008-11-19 15:40 |
| Sapņo, ko? :))))))) |
| hefny |
2008-11-19 18:26 |
| Skaisti.Lai taa ir! |
| klusaisMiileetaajs |
2008-11-19 18:38 |
| Nekad nedomāju, ka vanadziene kādreiz sadūšosies rakstīt par čamdīšanos! :)) |
| Edgaram_po |
2008-11-19 19:04 |
| Nav jau nekas nereāls...:)) |
| ehidna |
2008-11-19 20:21 |
| ļoti sievišķīgas vēlmes! Lai piepildās!:) |
| mistik |
2008-11-20 20:54 |
| Ļoti draisks!! Lai piepildās!! :) |
| lauvene4 |
2008-11-21 22:35 |
| tāds raits un tekošs dzejojums:)), kas atstāj viegluma sajūtu lasītājā! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!